Dehidratācija: kā atpazīt un izvairīties no šī riska?
Uzziniet svarīgāko informāciju par dehidratāciju, tās cēloņiem, simptomiem, ārstēšanu un profilaksi. Uzziniet, kā rūpēties par savu un savu tuvinieku veselību.
Dehidratācija kopumā
Dehidratācija ir stāvoklis, kad organisms zaudē pārāk daudz ūdens, izraisot elektrolītu līdzsvara traucējumus. Ūdens mūsu organismā veic daudzas svarīgas funkcijas, no kurām dažas ir:
- Barības vielu transportēšana: Ūdens ļauj barības vielām un hormoniem pārvietoties starp dažādām ķermeņa šūnām un orgāniem.
- Atkritumu produktu izvadīšana: Ūdens piedalās detoksikācijas procesā, palīdzot izvadīt tādus atkritumu produktus kā amonjaks un urīnviela ar urīnu, sviedriem un elpu.
- Termoregulācija: Ūdens ir būtisks, lai uzturētu nemainīgu ķermeņa temperatūru. Svīšanas un sviedru iztvaikošanas procesā ūdens palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, īpaši liela karstuma vai fiziskas slodzes situācijās.
- Locītavu eļļošana un orgānu aizsardzība: Ūdens locītavās rada ūdens vidi, kas nodrošina to eļļošanu, kā arī apņem iekšējos orgānus, pasargājot tos no mehāniskiem bojājumiem.
- Skābju-bāzes līdzsvara uzturēšana: Ūdens piedalās pareiza ķermeņa pH uzturēšanā, kas ir ļoti svarīgi pareizai šūnu, enzīmu un vielmaiņas procesu darbībai.
Šī iemesla dēļ hidratācijas uzturēšana ir ļoti svarīga jūsu veselībai un labsajūtai. Ūdens trūkums var izraisīt dehidratāciju, kas savukārt var izraisīt negatīvas sekas veselībai, piemēram, vājumu, galvassāpes, gremošanas traucējumus vai pat vairāku orgānu mazspēju.
Dehidratācijas cēloņi
Dehidratāciju var izraisīt dažādi gan fizioloģiski, gan ārēji iemesli. Fizioloģiskie cēloņi ietver palielinātu ķermeņa ūdens zudumu, kas var rasties dažādos veidos, piemēram:
- Svīšana: fiziska piepūle, stress vai augsta temperatūra izraisa pastiprinātu svīšanu, kas izraisa ūdens un elektrolītu zudumu caur ādu.
- Urinēšana: pārmērīgu urinēšanu var izraisīt dažādi iemesli, tostarp diurētisko līdzekļu lietošana, diabēts un pārmērīgs kofeīnu saturošu dzērienu patēriņš.
- Caureja: Kuņģa-zarnu trakta infekcijas, noteiktas zāles vai saindēšanās ar pārtiku var izraisīt caureju, kas palielina ūdens zudumu caur zarnām.
- Vemšana: Vemšana, kas bieži ir kuņģa-zarnu trakta infekciju, saindēšanās ar pārtiku vai dažu medikamentu rezultāts, izraisa ūdens un elektrolītu zudumu no ķermeņa.
Ārējie faktori, kas var veicināt dehidratāciju, ir:
- Kultūraugi: augsta temperatūra un mitrums palielina dehidratācijas risku, pastiprinot svīšanas procesu.
- Gaisa sausums: zems gaisa mitrums var veicināt ātrāku sviedru iztvaikošanu, kas izraisa ūdens zudumu caur ādu.
- Intensīvs vingrinājums: ilgstošas un intensīvas slodzes laikā organisms zaudē vairāk ūdens svīšanas rezultātā, kā arī nepieciešams vairāk ūdens, lai uzturētu pareizu darbību.
Kā atpazīt dehidratāciju? Biežākie simptomi
Ir svarīgi nenovērtēt par zemu pirmās dehidratācijas pazīmes, jo šis stāvoklis var izraisīt nopietnas komplikācijas. Šeit ir visizplatītākie dehidratācijas simptomi:
- Intensīvas slāpes: ķermenis signalizē par nepieciešamību pēc hidratācijas, liekot jums justies izslāpušiem.
- Sausa mute un kakls: ūdens zudums izraisa siekalu ražošanas samazināšanos, kas izraisa sausu muti.
- Samazināta urinēšana: dehidratācija izraisa izdalītā urīna daudzuma samazināšanos, ko var uzskatīt par retāku urinēšanu.
- Tumša urīna krāsa: urīns kļūst tumšāks, jo ķermenis mēģina saglabāt vairāk ūdens, kas var liecināt par dehidratāciju.
- Vājums un nogurums: ūdens un elektrolītu zudums var izraisīt vājuma un noguruma sajūtu, ko izraisa zemāks enerģijas līmenis organismā.
- Reibonis un galvassāpes: dehidratācija var izraisīt asins tilpuma samazināšanos, kas savukārt var izraisīt reiboni un galvassāpes.
- Sausa un ļengana āda: āda var kļūt sausa, raupja un ļengana, ja ķermenis zaudē pārāk daudz ūdens.
Dehidratācija bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un sportistiem
Bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un sportisti ir īpaši neaizsargāti pret dehidratāciju viņu īpašo vajadzību un riska faktoru dēļ. Šajās grupās īpaša uzmanība jāpievērš tādiem simptomiem kā bezmiegs, aizkaitināmība, slikta dūša, muskuļu sāpes un ātra sirdsdarbība.
Kā novērst dehidratāciju?
Lai izvairītos no dehidratācijas, ir vērts parūpēties par pareizu ķermeņa mitrināšanu un ievērot šādus ieteikumus:
- Dzeriet pareizo šķidruma daudzumu: Pieaugušajiem ieteicams izdzert apmēram 2-2,5 litrus šķidruma dienā, savukārt bērniem - 1-1,5 litrus. Vērts pievērst uzmanību patērēto dzērienu veidam – vislabāk izvēlēties ūdeni, zāļu tējas un izotoniskos dzērienus.
- Sabalansēts uzturs: Ēdot pārtiku, kas bagāta ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram, augļus, dārzeņus un veselus graudus, var palīdzēt uzturēt elektrolītu līdzsvaru organismā.
- Dzīvesveida pielāgošana: atkarībā no laika apstākļiem un fiziskās aktivitātes līmeņa, iespējams, vēlēsities pielāgot šķidruma uzņemšanu. Karstās dienās vai intensīvas fiziskās slodzes laikā palieliniet izdzeramo dzērienu daudzumu.
- Izvairīšanās no pārmērīga alkohola un kofeīna lietošanas: Alkohols un kofeīnu saturoši dzērieni, piemēram, kafija un enerģijas dzērieni, var palielināt dehidratācijas risku, jo tiem ir diurētiska iedarbība.
- Regulāri paņemiet pārtraukumus un atpūtieties: karstā laikā vai ilgstošas fiziskas slodzes laikā regulāri paņemiet pārtraukumus ēnā un veltiet laiku atpūtai, lai izvairītos no pārkaršanas un dehidratācijas.
Dehidratācija - diagnostika un ārstēšana
Ja jums ir aizdomas par dehidratāciju, nevilcinieties konsultēties ar savu ārstu. Dažos gadījumos var būt nepieciešami testi, lai novērtētu pacienta stāvokli. Dehidratācijas ārstēšana parasti ietver perorālu vai intravenozu rehidratāciju atkarībā no stāvokļa smaguma. Vieglos dehidratācijas gadījumos var izmantot mājas aizsardzības līdzekļus, piemēram, dzeramo ūdeni, izotoniskus līdzekļus vai zāļu tēju.
Kopsavilkums
Dehidratācija ir stāvoklis, ko nevar uztvert viegli. Ir ļoti svarīgi zināt šī stāvokļa cēloņus, simptomus un profilakses un ārstēšanas metodes. Ķermeņa hidratācijas uzturēšana ir ne tikai veids, kā izvairīties no dehidratācijas, bet arī svarīga labas veselības un labklājības uzturēšana.
Bibliogrāfija:
- Ārmstrongs, L. E. (2005). Hidratācijas novērtēšanas metodes. Uztura apskati, 63 (suppl_1), S40-S54.
- Cheuvront, S.N. un Kenefick, R.W. (2014). Dehidratācija: fizioloģija, novērtējums un veiktspējas ietekme. Visaptverošā fizioloģija, 4(1), 257-285.
- Sawka, MN, Cheuvront, S.N. un Carter, R. (2005). Cilvēka ūdens vajadzības. Uztura apskati, 63 (suppl_1), S30-S39.
- Shirreffs, S. M. (2003). Hidratācijas stāvokļa marķieri. European Journal of Clinical Nutrition, 57(S2), S6-S9.
Par mani
Un īsā stāsts par LEET DIET
Kā horeogrāfs un gaisa gimnastikas pārstāvis man vienmēr bija svarīga veselīga dzīvesveida uzturēšana. Diētas bija mans hobijs, bet es patiesi sāku tās baudīt tikai tad, kad atradu Keto uzturu. Pēc daudzu grāmatu izlasīšanas par to, kā darbojas mūsu ķermeņi un augsta tauku, zemas ogļhidrātu uztura priekšrocībām, es nolēmu to izmēģināt. Nekad neatskatījos atpakaļ. Keto dzīvesveids ātri kļuva par manu aizraušanos, un es sāku eksperimentēt ar jaunām receptēm un ēdienkārtēm. Tad es nolēmu dalīties ar savu zināšanu pasaulē un izveidoju Leet Diet, vietni, kurā ir daudz garšīgu Keto draudzīgu receptes un noderīgi padomi tiem, kas vēlas ieviest veselīgu dzīvesveidu.
